Lai arī sākotnēji ārzemnieku nodarbināšana šķiet dārgs un riskants process, tomēr realitātē ārvalstnieka darba efektivitāte ir augstāka par vidējo tā paša amata vietējo nodarbināto un

• Ārzemnieki bieži vien ir daudz motivētāki par vietējiem darbiniekiem jo devušies uz citu valsti ar konkrētu mērķi – strādāt un nopelnīt

• Ārzemniekos drošāk var tērēt laiku un līdzekļus kvalifikācijas palielināšanai jo ārzemnieki daudz retāk uzsaka darbu. Tie ir saņēmuši uzturēšanās atļauju ar tiesībām tikt nodarbinātam tikai pie konkrētā darba devēja un darba uzteikšanas gadījumā nekavējoties zaudē uzturēšanās atļauju.

Latvijā ārzemnieki tiek iedalīti divās kategorijās:

• Savienības pilsoņi – ES/EEZ (Eiropas savienības un Eiropas Ekonomikas zonas) kā arī Šveices valstu pilsoņi.
• Trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi.

Savienības pilsoņu ieceļošana un nodarbinātība Latvijā praktiski netiek ierobežota, bet Trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un nodarbinātībai ir jāveic virkne darbību turklāt uzturēšanās atļauju saņemšanas procesi atšķiras atkarībā no tā vai Trešo valstu pilsonis tiks nodarbināts ĪSTERMIŅA DARBĀ vai tā būs ILGTERMIŅA NODARBINĀŠANA.